SKOLAS VĒSTURE

 

   Pirmās ziņas par Ādažu skolu rodamas latviešu skolu vēstures pētnieka Andreja Viča fundamentālā pētījuma "Latviešu skolas vēsture" piecos sējumos.

   1684. gada vizitācijas dokumentos pirmo reizi minēts Ādažu skolas vārds.

   1727. gada veiktajā pārbaudē konstatēts:" Ādažos ir skolmeistars JĀNIS PORŠINS, kas te strādā jau 7,5 gadus. Skola ir, bet tajā nemācās neviens skolēns. Uz jautājumu, kādēļ skolā nemācās bērni, skolmeistars atbild, ka viņš mācītu, bet ļaudis nesūtot."

   Skolu lietas šajā laikā ir visciešākajā sakarā ar baznīcu un garīdzniecību. Bieži vien muižnieki atzina vienīgi baznīcu, bet skola gandrīz neeksistēja. Līdz ar to vienīgais skolu lietu vadītājs, rīkotājs un arī skolotājs bija draudzes mācītājs.

   18. gadsimta beigās Ādažu draudzē zinības pie saviem vecākiem apgūst 339 bērni. Lasīt prot 660 bērni un 826 pieaugušie.

   Latvijas Republikas laikā bija 3 pagastskolas: Ādažos, Carnikavā un Garkalnē.

   Ādažu pamatskolā pēckara laikā mācījās 116 skolēni. 1956. / 57.m.g. izveidojās krievu plūsma. Ar 1961./62.m.g. septiņgadīgās skolas tiek pārveidotas par astoņgadīgām skolām.

   1986.gada 1. septembrī tiek nodota jaunā skolas ēka Gaujas krastā. Tā ir augošā Ādažu vidusskola. Tajā mācās 902 skolēni.

   Ar 1989./90.m.g. tiek ieviesta deviņgadīgā skola. Šajā gadā ir pirmais latviešu plūsmas izlaidums vidusskolā.