Tikšanās ar Ivaru Tontegodi, dokumentālās filmas „Knutifikācija” autoru
30.11.2022.
Ādažu vidusskolas 10.c, 11.a, 11.b., 11.e, 12.c klases skolēni š. g. 30. novembrī noskatījās Ivara Tontegodes dokumentālo filmu „Knutifikācija”  un tikās ar filmas režisoru Ivaru Tontegodi.
Ir svarīgi iepazīties ar filmu “Knutifikācija”, gan kā poētisku, monumentālu laikmetīgā kino pieminekli izcilajām dzejniekam Knutam Skujeniekam, ko veidojis viens no neordinārākajiem jaunajiem režisoriem – Ivars Tontegode.  K. Skujenieka  dzeja uzskatāma par nozīmīgāko 20. gs. otrās puses literāro devumu, kurā poētiski, smalki tiek meklēts ceļš uz sevi, sava “es” patiesību un ceļš pie otra –  sava līdzcilvēka, mīļotās sievietes, dabas,  kultūras, visuma. K. Skujenieka lirikā pasaule bagātīgi paveras cilvēkam  un cilvēks – pasaulei.
Šādi filmu seansi ir būtisks mācību process, kura laikā tiek iepazīti dažādi mūsdienu Latvijas kultūras pārstāvji un laikmetīgās kultūras izpausmes. Kā arī saruna ar režisoru ir dzīvs pārdzīvojums, kura laikā skolniekiem ir iespēja iepazīt profesiju – režisors, tā profesionālo pieredzi un atziņas.

Skolēnu atsauksmes
Natālija: “No mākslinieciskā viedokļa filma ir izveidota teicami. Daudz metaforu un spilgtu emociju. Manuprāt, priekš Latvijas sabiedrības nedaudz par izaicinošu. Mums vēl tomēr laikam patīk pieturēties pie saviem rāmīšiem. Man pašai bija ļoti grūti iejusties filmā. Es to skatījos kā bildes enciklopēdijā nevis izjutu kā reālu dzīvesstāstu.”
Laura: “Filma “Knutifikācija” ko izveidoja režisors Ivars Tontegode izņēmuma kārtā bija ļoti interesanta. Kaut vai filma bija par vecā dzejnieka Knuta dzīvesstāstu, kas gan jau mums vienaudžiem liktos garlaicīga, Ivars to izveidoja tādā veidā ka tas aizķēra manu ziņkārību par visiem šī dzejnieka dzīves aspektiem.
Pavels: “Pēc filmas “Knutifikācija” (Ivars Tontegodi) noskatīšanās es secināju vairākas lietas priekš sevis. Kopumā, man ir vairāk negatīvas, kā pozitīvas atsauksmes par filmu, jo, iespējams, tas nav mans filmu žanrs, vai kaut kas tamlīdzīgs. Pirmkārt, man nepatika tas, ka tā bija tik gara, un filmas “ideja” nespēja mani noturēt maksimālā koncentrācijā visu tās garumu. Otrkārt, man, personīgi nebija līdz galam skaidrs kāda ir filmas jēga un ko tā vēlējās pateikt. Iespējams, tas ir tādēļ, ka esmu pieradis pie mūsdienu filmām un šī bija atšķirīga no citām, kā rezultātā pirmais iespaids bija vairāk negatīvs. Man patika režisora neatlaidība un mērķtiecība filmas veidošanā un izlaišanā, jo, kā viņš stāstīja, tas nemaz nebija viegli. Bija kaut kādas problēmas ar cenzūru un informācijas iegūšanu, bet tas, ka režisors nepadevās un pabeidza filmu man likās drosmīgi no viņa puses.”
Kristiāna “Kopumā filma bija laba, bija daži momenti kuros es jutos apjukusi, jo nesapratu kaut ko. Bet, kas ir laba filma bez nedaudz nesaprašanas par kaut ko?”
Renārs: “Noskatoties filmu par Knuta Skujenieka dzīve PSRS laikos, lika aizdomāties, cik viegli ir dzīvot mūsdienās. Vairs nav jābaidās no cenzūras, kura var par tavu mākslas darbu, aizvest uz gulagu. Man šī filma likās interesanta tikai dažos brīžos, kur tika stāstīts, par to, kāda bija dzīve gulagā. Nelielu daļu no filmas es nesapratu, vai nu es neiedziļinājos, vai nu esmu pārāk jauns, lai saprastu tādas lietas. Vispārīgi filma nebija slikta, bet vairāk tendēta pieaugušākiem cilvēkiem.”
Ariadna: “Man ļoti patika filma “Knutifikācija”. Filma sastāvēja no dzejnieka aizkadra balss- citāti, pārdomas, atmiņas un dzeja. Filma rosina domāt un pat pēc vairākām dienām atmiņās „uznirst" dzejas rindas vai filmas kadri, kas atkal uzdod jautājumus - Kā saglabāt savu iekšējo brīvību un neļauties sabiedrības spiedienam? Kā nebūt par upuri un grūtākajos dzīves brīžos nezaudēt optimismu un veselīgu pašironiju? Par šiem jautājumiem ir vērts padomāt. Filma arī mums parāda, kā cilvēki dzīvoja agrāk, salīdzinot ar to, kā viņi dzīvo tagad. Ar šādu salīdzinājumu varam secināt, ka cilvēkiem agrāk bija daudz grūtāk nekā tagad. Filma ir ļoti kvalitatīva un atmiņā paliekoša.”
Aleksis: “Filma bija ļoti forša un interesanta, dažos brīžos man nešķita tik interesanta kā citiem, bet katram savs. Man loti patika kā tur filmā teica- no sākuma jādomā par Latviju un tikai tad par latviešiem. Kā arī man patika visi vecie ieraksti no PSRS laika.” Paldies!